Pūķis skūpstītājs

Runā, ka savu pirmo skūpstu ir jāizcīna. Mans tika nozagts no dēmonu ar masku zem melna Čikāgas debesīm. Runā, ka zvēresti, ko dodam, ir svēti. Mani tika pārkāpti, tiklīdz pulksteņi sitās pusnaktī. Runā, ka mēs dodam sirdi tikai vienam cilvēkam. Mana ir saplīsusi divās daļās. Sapņi par laimīgu nākotni blakus mīļotajam, kurš jau bērnībā kļuvis par labāko draugu, saplīsa miljonā šķembās. Un tagad blakus man ir tas, kuru redzu nakts murgos. Runā, ka katram stāstam jābūt laimīgām beigām? Kā nu ne. Viens skūpsts. Divas sirdis. Trīs dzīvības. Viens liktenis.