Revolūcija: Anglijas vēsture. No kaujas pie Boyne līdz Vaterloo

Anglijas vēsture — tā ir nepārtraukta kustība un pastāvīgu izmaiņu virkne. Bet visā Anglijas vēsturē, sākot no pirmatnības, caurvij pēctecība, tāpēc galvenais tajā — nevis izmaiņas, bet pastāvība. Joprojām Anglijā jūtama nešķirama saikne ar pagātni, ar tradīcijām un paražām. Joprojām... šī valsts pretojas izmaiņām jebkurā dzīves aspektā. Pīters Akrojs parāda gadsimtiem ilgas nemainības saknes Anglijā, tās konservatīvismu un pieķeršanos pagātnei.
Laika posms starp Slaveno revolūciju (1688) un sabiedroto armijas uzvaru pie Vaterloo (1815) ietver daudzus notikumus. Jēkaba II sakāve un Vilhelma III Oranžieša valdīšana, karš par Spānijas mantojumu, kas sākās ar karalienes Annas kāpšanu angļu tronī, Skotijas pievienošanās Anglijai un, līdz ar to, Lielbritānijas izveide 1707. gadā, Georga I (Jēkaba I mazmazdēla) valdīšana, jakobītu sacelšanās 1715. gadā, Četrinieku savienības karš 1718–1720. gados, Georga II valdīšana, karš par Austrijas mantojumu un Septiņu gadu karš, Georga III valdīšana ar tādām svarīgām robežšķiršanām kā Īrijas pievienošana un karš ar Napoleonu... Tieši šajā laika posmā parlaments kļuva par suverēnu institūciju ar pienākumiem, kas daudz pārsniedza monarhijas, tika dibināta Anglijas banka un Londonas birža, bet bezprecedenta tehnoloģiskās inovācijas pārvērta Angliju no lauksaimniecības valsts par tērauda un ogļu valsti. Ievērojamas pārmaiņas notika arī kultūras dzīvē — parādījās avīzes un radās angļu romāna žanrs. 37 ilustrācijas krāsainajā ieliktē pavada detalizētu laikmeta portretu, ko radījis izcils vēstures stāstījuma meistars Pīters Akrojs.