Krievija 1839. gadā

Grāmata markīza Astolfa de Kjustina «Krievija 1839. gadā» pieder pie tām rakstāmām, par kurām kaut ko dzirdējuši pat tie, kas tās nekad nav lasījuši. Kopš 1843. gada maija, kad šī grāmata tika izdota Parīzē, to pavada skandaloza slava. Krievu cenzūras aizliegta tūlīt pēc iznākšanas, Kjustina grāmata līdz 1996. gadam nekad netika pilnībā tulkota krievu valodā. Tomēr franču markīzs uzminēja daudzas nemainīgas krievu dzīves iezīmes. Dažreiz viņa piezīmes ir aizskarošas, dažreiz, gluži pretēji, glaimojošas. Precīzāk par to liecina secinājums, ko izdarījis viens no pirmajiem krievu Kjustina lasītājiem, Maskavas pasta direktors A. J. Bulgakovs: «Un velns zina, kāds ir viņa patiesais secinājums, tad mēs esam pirmā tauta pasaulē, tad mēs esam visgļēvākie!». Mūsdienu lasītājiem ir iespēja pašiem pārliecināties, ka Kjustins — gudrs un caurspīdīgs, lai gan arī ieinteresēts novērotājs, un galvenais — lielisks stilists, izsmalcināta aforisma meistars. Šajā izdevumā pilns 1996. gada tulkojums tiek publicēts ar dažiem labojumiem; komentāri būtiski pārstrādāti un papildināti.