Puškins

Jūrijs Nikolajevičs Tīņanovs — izcils literatūrzinātnieks un rakstnieks. Viņa pētnieciskās intereses vispirms bija saistītas ar krievu literatūras zelta laikmetu. Viņa romāni «Kjuhļa» (par Kjuhelbekeru), «Nāve Vaziri-Muhtaram» (par Griboedovu), «Puškins» kļuva par organisku turpinājumu zinātniskajiem meklējumiem un interesi par galvenajām figūrām un notikumiem tā laikā: «Mana beletristika radās, galvenokārt, no neapmierinātības ar literatūras vēsturi, kas slīdēja pa vispārīgām vietām un neskaidri attēloja cilvēkus, virzienus, krievu literatūras attīstību», — teica J.N. Tīņanovs. Apjomīgais romāna-biogrāfijas plāns palika līdz galam neīstenots: trīs romāna daļas stāsta par Puškina bērnību, pusaudžu gadu un jaunību, līdz viņa izsūtīšanai no Pēterburgas uz dienvidiem. Tomēr Tīņanovs spēja ne tikai iemūžināt paša dzejnieka dzīvīgo tēlu, bet arī atjaunot viņa ģimenes, Liceja atmosfēru, raksturīgās iezīmes sabiedriskajā un kultūras dzīvē pirmajās desmitgadēs 19. gadsimtā.