«Pāri labajam un ļaunajam» (1886) — nozīmīgs darbs Fridriha Nīčes, kas iepriekšējā noslēguma, visintensīvākajā viņa radošajā periodā, iezīmē filozofisko rezultātu apkopošanu par iepriekšējo cilvēces vēsturi un paredz svarīgākās sociālās un garīgās kolīzijas XX gadsimtā. Ideja par pārcilvēku, kas formulēta grāmatā «Tā runāja Zaratustra», attīstās Nīčes jaunajā darbā asu analītisku aforismu formā, kuros koncentrēta asa autora kritika mūsdienām — tās filozofijai, zinātnei, mākslai, politikai un, galvenais, morālei. Šajā pravietiskajā darbā, kas nav nejauši nosaukts «Priekšvārds nākotnes filozofijai», vācu domātājs paredzēja gan gaidāmo Eiropas garīguma sabrukumu, gan «masu sacelšanos» ar sekojošu «nākošā
hama» valdīšanu, un personības nivelēšanu zem vispārējā cilvēku vienlīdzības karoga, un grandiozu cīņu par pasaules dominanci, un totalitārismu kā demokrātijas sekas Eiropā. Šo notikumu un parādību neizbēgamība, pēc Nīčes domām, ir diktēta ar tirāniju «vergu morāles», kas ir saindējusi viņa laiku un virs kuras viņš aicina nākotnes filozofus pacelties, spējīgus, kā viņam šķiet, kļūt pāri labajam un ļaunajam.
Populārakas
