Zilonis galvā

Cilvēki visu laiku mūs vērtē. Viņi vēlas zināt, vai mēs kļūsim par labiem draugiem, sabiedrotajiem, mīļotājiem vai līderiem. Kāpēc mēs uzvedamies tā, nevis citādi?

Vai mēs domājam par citu cilvēku interesēm, vai arī mēs esam pilnīgi egoistiski? Mūsu smadzenes ir radītas, lai rīkotos mūsu pašu interesēs, vienlaikus cenšoties neizskatīties egoistiski citu cilvēku priekšā. Un, lai novērstu viņus no ceļa, smadzenes bieži tur «mūs» (mūsu prātu) tumsā. Jo mazāk mēs zinām par mūsu pašu neglītajiem motīviem, jo vieglāk tos slēpt no citiem. Kas tad ir zilonis galvā? Par ko mēs nevēlamies runāt un domāt? Vienkārši sakot, tas ir egoisms - egoistiskās sastāvdaļas mūsu psihē.