Meitene garāžā. Reāls stāsts par audžu māti

Ja jūs viņu redzēsiet veikalā vai uz ielas, jūs padomāsiet – parasta sieviete. Neviens neteiks, ka viņa viena cīnās ar ļaunumu šajā pasaulē. Ne kā supervaroņi no filmām. Citādāk.
Kādā dienā Debra padomāja: lūk, man ir māja, ir ēdiens uz galda,... bet daudziem bērniem nav nekā no tā. Un tad viņa saprata, ka viņas dzīves jēga ir audzināt audžu bērnus. Bērnus, kurus paņēma no grūtām ģimenēm. Bērnus, kuri nekad nav zinājuši, kā ir dzīvot laimīgā ģimenē.
Tā viņas mājā parādījās mazā Hanna. Viņai bija 4 gadi. Viņa bija kā iebiedēts dzīvnieks. Piens ar cepumiem pirms miega, savas matu sprādzes un rotaļlietas, mīlestība un mātes apskāvieni – mazā meitene ilgi nevarēja pierast, ka tā var būt.
Bet viss sabruka vienā dienā. Uz viņu laimīgā mājas sliekšņa stāvēja īstā meitenes māte. Viņa paņēma Hanu aiz rokas un aizveda sev līdzi, un Debra nevarēja viņu apturēt.
Bet tas ir tikai stāsta sākums.