Šī ir grāmata, ko uzrakstījis Marks Tvens, bet tā palikusi neizdota. No bezgalīgā viņa tekstu daudzveidības mēs esam atlasījuši tās domas, rindkopas, periodus, anekdotes, aizraujošus stāstus — bija gan patiesības, gan meli, kas parāda mums Marku Tvenu ne jaunā, bet patiesā viņa izpausmē: morālā filozofa, skumjā jokdara "ar rudeni sirdī".
Šī kolekcija nav tik daudz asprātību, cik spriedumu — caurspīdīgu un nežēlīgu, bet "ar žēlastības tiesībām". Tos Marks Tvens izsaka cilvēces dzimtai, kurai viņš bija piedzīvojis rūgtu prieku piederēt. Un tajā pašā laikā lielais asprātis Marks Tvens nebija skeptiķis, lai gan redzēja cilvēkus caur un cauri. Skeptiķis netic nākotnei — Marks Tvens strādāja uz to. Pilnīgā saskaņā ar aforismu "nākotne jau ir pienākusi; vienkārši tā vēl nav vienmērīgi sadalīta", zem kura viņš pats parakstītos, Tvens izmantoja visas progresu jauninājumus. Viens no pirmajiem viņš nometa pildspalvu un sēdās pie rakstāmmašīnas. Rezultātā neviens izdevējs vairs nevarēja saīsināt viņa tekstu, atsaucoties uz to, ka autora rokraksts ir nesalasāms. Brīvajā laikā viņš mīlēja rakstīt avīzēm noliegumus par savu nāvi, kaut ko līdzīgu "Baumas par manu nāvi ir stipri pārspīlētas". Galu galā viņš apnika visiem redaktoriem, un viņi sāka pie šī paziņojuma pievienot: "Diemžēl". Uz ko autora fani visā pasaulē arī šodien būtu priecīgi atbildēt: "Par laimi!" Jo īpaši tāpēc, ka pats Tvens rakstīja: "Es tuvojos vecuma slieksnim; 1977. gadā man paliks simts četrdesmit divi. Pietiek lidināties pa baltu pasauli". Un lai gan līdz 1977. gadam Tvens nedaudz neizturēja, — bet viņš ir dzīvs arī 2020. gadā! Kā tev klājas, kungs Tven?
Populārakas
“Eksmo” izdevniecība iesaka
