Pasaka par cara Saltanu

Aleksandrs Sergejevičs Puškins (1799-1837) — lielais krievu rakstnieks, mūsdienu krievu literārā valodas pamatlicējs, pasaulē atzītu dzejas un prozas darbu autors («Jevgeņijs Oņegins», «Dubrovskis», «Ruslans un Ludmila», «Kaukāza gūsteknis», «Kāršu dāma»), kā arī pasaku autors bērniem. A. S. Puškins dzimis Maskavā neierakstītas muižnieku ģimenē. Pa mātes līniju viņa vectēvs bija afrikānis Abrahams Pētrovičs Hannibals — Pētera I audzinātājs un kalps. Ar vecākiem viņš nebija ļoti tuvs, audzinātāja un īsta drauga loma viņam bija auklītei Arinai Rodionovnai. 1811. gadā A. S. Puškins tika uzņemts Carskoje Selo licejā Pēterburgā. Jau 1814. gadā viņa dzeja parādās žurnālā «Eiropas vēstnesis», tajā pašā laikā viņu uzņem literārajā sabiedrībā «Arzamass». Vēlākā Puškina politiskā lirika («Brīvība», «Uz Čaadajevu», «Ciema») izsauca imperatora Aleksandra I dusmas, un tikai pateicoties Karamzina, Žukovska un Krilova centieniem viņam izdevās izvairīties no izsūtīšanas.