Es gribēju nogalināt debesis. Kabaciņa autobiogrāfija

Es vienmēr gribēju nogalināt debesis, kopš agras bērnības. Kad man palika deviņi - mēģināju: tad es iepazinos ar labvēlīgo policistu Reimonu un nokļuvu "Fontānās?. Šeit nācās visiem izskaidrot, ka mani sauc Kabaciņš un nekādi citādi, nācās mācīties un iet gulēt... pēc signāla. Toties šeit ir vesels bars bērnu un barotāju, un nevienu no viņiem es nekad neaizmirsīšu!" Tā varētu īsi pastāstīt par šo grāmatu tās galvenais varonis. Ne pārāk izglītots puika, kurš nonācis mūsdienu franču patversmē, detalizēti apraksta visus "Fontānu" iemītniekus, viņu attiecības savā starpā un ar ārējo pasauli, un galvenais - to, kas notiek viņa paša galvā. Kā tas ir - būt bārenim, kurš nevienam nav vajadzīgs? Un, ja tu esi kādam vajadzīgs, kas tad mainās? Šajā grāmatā ir daudz tāda, kas aizkustina līdz dziļumam un palīdz atcerēties, ka bērnu sapņiem jāpiepildās. "Kabaciņa autobiogrāfiju" gribas izņemt citātus, lai rādītu tos visiem pieaugušajiem, kuri kādā iemeslā tik ātri aizmirst, ko nozīmē būt bērnam.
Žils Parī (dzimis 1959. gadā) reti izdod jaunus tekstus: viens romāns desmit gados - parasts temps šim bijušajam žurnālistam, literatūras zinātājam un kino mīļotājam. Toties katra viņa grāmata - it kā dimants: tajās nav neviena lieka vārda, neviena garlaicīga epizode. Krievu valodā "Kabaciņa autobiogrāfiju" tulkojusi Ira Filippova, kas dāvājusi Krievijas lasītājiem Žana-Filipa Arru-Vinjo, Timotē de Fombela, Fransuā Plasa un daudzu citu grāmatas. 2002. gadā uzrakstītā "Kabaciņa autobiogrāfija" ir labi zināma Francijā: tā tika ekranizēta divas reizes, vienu reizi kā televīzijas filma, otru - kā animācijas filma. Žilam Parī nākas atbildēt uz neskaitāmiem jautājumiem: "Kabaciņš - tas esat jūs?" Viņš nemainīgi atbild: "Kabaciņš - tas esam katrs no mums. Vismaz nedaudz".
Pusaudžiem vecumā no 15 gadiem.