Ozijs. Viss, ko es spēju atcerēties

Viņi teica, ka es nekad neuzrakstīšu šo grāmatu. Nu un lai viņi iet ellē, jo lūk, grāmata. Tagad man atliek tikai kaut ko atcerēties... Lādē. Es vispār neko neatceros." 
Šai grāmatai "lielajam un briesmīgajam" Ozijam Osbornam nācās daudz atcerēties: pusaudžu gadi mazā industriālā pilsētā pēckara Anglijā, muzikālās karjeras sākums (sākot ar automašīnu signālu regulēšanu), jaunības pārkāpumi (tostarp krimināli), izlaušanās uz lielās skatuves un grūtais ceļš uz panākumiem, ko viņš vispār negaidīja. Viņš atcerējās visu, ko varēja, un šo atmiņu grāmata iznāca neticami aizraujoša, harizmātiska, personiska un patiesi smieklīga. 
"Sakot tā, es neesmu ne šī lāga Britu enciklopēdija. Tas, ko jūs šeit izlasīsiet, izplūda no želejas, ko es saucu par savām smadzenēm, kad es viņam jautāju, kā pagājusi mana dzīve. Ne vairāk, ne mazāk..."