Džordžija

Alfrēda Stiglita rokās nonāk sērija novatorisku abstrakciju, ko radījusi jaunā zīmēšanas skolotāja no Teksasas. Intelektuālā radniecība un savstarpējā pievilkšanās starp diviem talantīgiem cilvēkiem ātri pārvēršas kaislībā, un drīz Džordžija O’Kīfa kļūst par Stiglita muze. Viņas atklātie fotoportrēti tiek apspriesti visā valstī, taču izrādās, ka slavai ir tumšā puse — tagad kritiķi redz mākslinieces audeklos tikai vīriešu fantāziju projekciju. Džordžijai kļūst šaurs Alfrēda sabiedrībā, un viņa saprot: būs jāatstāj Ņujorka, lai tiktu sadzirdētai.
Starptautiskajās tuksnešos, saulē izbalējušos govju galvās un milzīgajos ziedos piedzimst balss, kas maina amerikāņu mākslu. Balstoties uz reālu O’Kīfas un Stiglita saraksti, Dons Trīps atveido neparastās mākslinieces attīstības ceļu, kura atteicās atbilst citu priekšstatiem par sevi.