«Besi» F. M. Dostojevska — romāns, kas pamatoti tiek uzskatīts par vienu no svarīgākajiem Krievijas literatūrā. Darbs tika radīts laikā, kad rakstniekam jau bija «Piezīmes no Mirušā nama», «Piezīmes no pagraba», «Noziegums un sods» un «Idiots». Tajā pašā laikā pats Dostojevskis atzina, ka tikai tuvojas savam galvenajam darbam, bet viss iepriekš rakstītais tika uztverts kā ievads.
Darbs pie rokraksta noritēja mokoši un sarežģīti, un sākotnējais plāns — grāmata, kas vērsta pret krievu nihilismu, — pakāpeniski pārvērtās par plašu romānu-tragediju. Romānā «Besi» rakstnieks iznāk tālu ārpus aktuālās polemikas robežām: teksts piepildās ar dziļām filozofiskām, morālām un vēsturiskām nozīmēm, kas nezaudē aktualitāti arī šodien. Lasot romānu dažādās laikmetos, pētnieki un parastie lasītāji turpina atklāt tajā jaunas šķautnes — no XIX gadsimta sabiedrisko noskaņu analīzes līdz pārdomām par ļaunuma dabu, brīvās gribas un morālā izvēles jautājumiem.
Stāstījuma centrā — asas sociālās un ideoloģiskās konflikti, atklāti caur varoņu likteņiem, katrs no kuriem iemieso noteiktas pasaules uzskatu pozīcijas. Mākslinieciskā spēka «Besi» — Dostojevska spēja parādīt, kā postošas idejas iekļūst cilvēku apziņā un noved pie traģēdijas ne tikai atsevišķai personai, bet arī visai sabiedrībai.
«Besi» — sarežģīts kultūras fenomens, kas ļauj dziļāk pārdomāt galvenās problēmas, kas satrauca krievu sabiedrību XIX gadsimtā, un redzēt to atbalsis mūsdienās. Romāns sniedz iespēju iedziļināties Dostojevska ideju pasaulē, izsekot viņa uzskatu attīstībai un novērtēt rakstnieka meistarību psiholoģiski ticamu tēlu un saspringtas dramaturģijas radīšanā. Darbs ir nozīmīgs teksts, kas sastāv no vietējās klasikas, Krievijas literatūras vēstures un filozofiskās domas.