Zvaigžņu ceļu liesma

«Pēdējais nolādētais dzejnieks, es nokavēju simts gadus» – izklausās nedaudz pārmērīgi, bet es patiešām jūtu saikni ar savu radošumu gan ar Džona Miltona, Dž. G. Bairona dzeju, gan ar Šarla Bodlēra, Artūra Rimbaud un citu dzejnieku dzeju. Es rakstu dzeju Tumsas Romantikas žanrā. Uzskatu sevi par šīs «nolādēto dzejnieku» tradīcijas turpinātāju un saucu sevi tā, neskatoties uz to, ka dzīvoju pavisam citā laikā.

Man Tumsas Romantika ir īpašs pasaules redzējums, kaut kāda piektā… nē, droši vien, Sākotnējā stihija. Galu galā Tumsa ir sākotnēja, bet Romantisms un Romantika – ne tikai stils mākslā, bet arī uztveres īpatnība. Tās neredzamajiem ceļiem, it kā caur plāniem stariem noslēpumainā gaismas avota, ir caurvīts viss mans radošums.