Idiots

“Cik daudz spēka! Cik daudz brīnišķīgu vietu! Cik labs ir „Idiots“! Un visi tēli ir ļoti spilgti, krāsaini - tikai apgaismoti ar elektrisko gaismu, pie kuras pat visparastākais, pazīstamais sejas izskats, parastās krāsas iegūst pārdabisku mirdzumu, un tos gribas it kā skatīt no jauna”. Tāds bija viens no pirmajiem atsauksmēm par F. M. Dostojevska romānu, precīzāk, par tā pirmo daļu, kas tika publicēta 1868. gadā žurnālā “Krievu vēstnesis”. Turpmāk būs gan sajūsmas, gan negatīvas recenzijas, un paša rakstnieka šaubas par “Idiota” panākumiem, un sabiedrības atzīšana... Šie spilgti apgaismotie cilvēki uz Dementija Šmarinova zīmējumiem atdzīvojas, runā, raud un smejas, ienirstot lasītāju idejās un romāna varoņu kaislībās.