Varas izmisums

Būt vienpadsmit gadus vecam princim — liela veiksme. Desmitiem kalpu, kas gūst tavas vēlmes, labākie
skolotāji, vispārēja apbrīna. Pasaku dzīve, kas dota tikai par to, ka tu esi izvēlējies piedzimt.

Bet, ja blakus nav ne kalpu, ne galminieku, ne pat vecāku? Ja apkārt ir tikai tautas naids pret aristokrātiem
vispār un pret tevi īpaši?

Tad glābies. Bēg, melo, pakļauj savu lepnumu. Bet atceries, ka tava zeme ir augstāk par tavām bēdām. Un ne jaunais vecums, ne tautas naids, nekas nevar atbrīvot no šī pienākuma.