Persijs Džeksons un Olimpieši. Briesmoņu jūra

Mani sauc Persijs Džeksons, es esmu pusdievs, tāpēc esmu pieradis pie visādām dīvainām lietām. Tagad, ja skolas ēdnīca pārvēršas par cīņas arēnu un man draud ļauni cilvēkēdāji-gianti, es negaidu, kad laiks uzlabosies, bet uzreiz skrienu prom.

Vienīgā drošā vieta tādiem kā man — Pusdievu nometne — tagad vairs nav tāda. Talijas koks, kurā ir ieslodzīta Zeva meitas dvēsele, ir saindēts. Nu, veiksme! Tagad nekas netraucē briesmoņiem iekļūt Nometnē.

Vienīgā lieta, kas var mūs izglābt — Zelta āda kaut kur Briesmoņu jūrā. Man un Annabetei būs jābēg, kopā ar manu pusbrāli ciklopu, un atkal jāriskē ar dzīvību, lai izglābtu pasauli. Nu, ja mūs apēdīs, tad tas jau būs uzvara.