Zinātāja

Spēja redzēt garus tiek nodota pa sieviešu līniju. Kopā ar to — lāsts: zinātāja nevar būt laimīga. Evdokija to uzzināja pārāk agri. Septiņu gadu vecumā viņu nodeva vecās vedunjas māceklē. Sešpadsmit gadu vecumā — viņu gandrīz nogalināja mežā. Viņa apglabāja savu līgavaini un skolotāju; pieņēma dāvanu, kas padara laimi neiespējamu. Uz īsu brīdi Evdokija ieguva mātes laimi, bet ciema iedzīvotāji pieprasīja atbrīvoties no adoptētā dēla, nosaucot viņu par «dēmonu sēklu». Evdokijas izvēle pamodināja to, kas snauda vairāk nekā gadsimtu. Pirmais romāns ciklā, kas balstīts uz īstiem rituāliem un ticējumiem Senajā Krievijā.