Pirms saullēkta

Mihails Zošenko (1894-1958) ir pazīstams lasītājiem galvenokārt kā precīzs satīriķis, kura īso stāstu krājumi «par aktuālām tēmām» guva milzīgu panākumu 1920. gados. Tomēr viņam bija arī tumšā puse, ar kuru viņš cīnījās visu mūžu. Glābiņu no depresijas, neirozēm un skumjām rakstnieks izmisīgi meklēja, izmantojot māksliniecisko vārdu un zinātnisko izziņu. Autobiogrāfiskajā romānā «Pirms saullēkta» Zošenko cenšas izsekot smagā garīgā stāvokļa saknēm traumējošos bērnības, jaunības un piedzīvoto šausmu epizodēs Pirmajā pasaules karā. Caur kritisku savas psihes analīzi viņš cenšas saprast, kāpēc nevar kļūt patiesi laimīgs.