Antonovku āboli

Ir uzskats rakstnieku vidū, ka pēc Buniņa rokas nolaižas ņemties ar dabas aprakstu. Ne katrs dokumentālais kino ar mūsdienu objektīvu jaudu spēs izjust zaru trīci, Antonovku ābolu sitienus, apreibinošo zāļu šalkoņu, kā to dara Ivana Aleksejeviča muzikālais stils. Buniņš — dārznieku dzīves, dabas, jūras un ķiršu dārzu dzejnieks. «Antonovku āboli» — atmiņa par krievu lauku, kur vienkāršo rudens detaļu skaistums šķita mūžīgs.