Uz priekšu pagātnē! Tirgotājs

Pasauli pārņēma kodoluzspridzināšana, un es kopā ar to. Teorētiski man vajadzēja iet bojā, bet pēkšņi pamodos… Kur? Tumšs priekšā acīm! Neko neredzu. Op — redzu! Es esmu savā ķermenī.
Man atkal ir četrpadsmit, ir deviņdesmito gadu sākums. Ledusskapī — margarīns "Rama" un zilo makaronu zupa, televizorā — "Santa-Barbara", māsa gatavojas uzsākt slidenu ceļu, māti izmeta no darba par paša rēķina, bet tēvs, kurš tagad ir astoņus gadus jaunāks par mani - īsto, ir izveidojis citu ģimeni.
Izskatās, ka tev ir zināmi galvenie stāsta pagriezieni — rīkojies! Attīsties! Aha, kā gan ne! Mēģini kaut ko darīt, kad pat pases nav un neviens tevi neuztver nopietni!
Un vēl izrādījās, ka mainīgajā realitātē veidojas tukšumi, kurus piepilda pavisam ne tā, kā man gribētos..