Ulejs

Vienā bezvārda valstī notika ekonomiskā krīze, pieauga bezdarbs, un pie varas nāca diktators, kurš problēmu atrisināja vienkārši: aizliedza sievietēm strādāt, lai viņas neaizņemtu darbu vīriešiem. Sievietes vieta ir mājās, viņai jādzemdē bērni un jārūpējas par vīru, vai ne?

Trīs desmitgades puse valsts iedzīvotāju dzīvo, nepaceļot galvu. Lielākajai daļai sieviešu ir noteikts būt bezbalsīgām pielikumiem vīriešiem un regulāri dzemdēt bērnus, bet dažas tomēr ir spiestas strādāt, tomēr viņām uztic tikai smagu un netīru darbu, uz kuru vīrieši nepiekritīs, un viņas pat nav otrā, bet trešā šķira. Visus šos gadus sievietes tiek audzinātas atbilstoši — kopš bērnības viņas dzird, ka vairāk ne uz ko nav derīgas, — bet dažas uz smadzeņu skalošanu nepakļaujas. Un tagad, trīsdesmit gadus vēlāk, dažas bez tiesībām strādnieces tumsā pamestā mājas pagrabā gatavojas sacelšanās, kuru viena no viņām plānojusi gadiem, bet starp tiem viņas visā pilsētā meklē slepenā policija...