Viss ir pārāk tālu aizgājis

2016. gada Pateicības dienā, dažas nedēļas pēc vēlēšanām, žurnālista Risa Kinnika pacietība beidzas. Strīda karstumā par politiku viņš sit jauno meitas vīru — reliģisko fanātiķi un sazvērestību teoriju atbalstītāju, pēc kā, šausmās par savu rīcību, kā arī par notiekošo pasaulē un savu psihisko stāvokli, izmet savu viedtālruni pa mašīnas logu un slēpjas būdā nomaļajos mežos valsts ziemeļrietumos. Septiņus gadus vēlāk viņš grūti atpazīst mazbērnus, kuri pēkšņi parādās pie viņa durvīm. Viņu māte ir pazudusi, un palikt pie tēva, kurš ir saistījies ar grupu radikāli noskaņotu kristiešu nacionālistu, ir bīstami. Nu un kas, ka Risa būdā nav elektrības un normālas ūdensapgādes, bet viņa krājumus regulāri apdraud jenoti? Viņš ir gatavs uz visu, lai palīdzētu savai ģimenei. Kad bruņotie milicijas locekļi nolaupa bērnus, varonis saprot: viņam tomēr nāksies atgriezties trakajā pasaulē, no kuras viņš kādreiz aizbēga.