Kur soļo spoki, tur krīt melnas spalvas
Kad Enija precas ar turīgu atraitni Edvardu, viņa cer, ka, pārvācoties uz Gārdbriža muižu, viņai izdosies atstāt savus noslēpumus tālu aiz muguras.
Bet veco, tumšo muižu pārvalda Edvarda māsa, Airisa, kas sevi dēvē par mediju. Viņa brīdina Eniju: kur soļo spoki, tur krīt melnas spalvas.
Enijai nav darīšana ar šo muļķību: viņa ir aizņemta ar saimniecību, mazo dēlu un iepazīšanos ar Gārdbriža iedzīvotājiem. Tomēr jo tālāk, jo skaidrāk Enija saprot, ka, šķiet, Edvards ar viņu nav bijis pavisam godīgs. Kā tieši mira viņa pirmā sieva un bērns? Kāpēc mājas personālam ir aizliegts par viņiem runāt? No kurienes Airisa zina lietas, kuras Enija nekad viņai nav stāstījusi?
Un kāpēc atkal un atkal viņa atrod koridorā viņu – melnas spalvas?