Cilvēku valstība man debesīs

Jaunā rakstniece Vera apglabā vecmāmiņas, kuras viņai aizvietoja vecākus. Viņa bieži domā par šķiršanos, bet neizdodas pieņemt izmaiņas, kamēr viņai neuzstāda diagnozi «ļaunprātīgs plaušu audzējs». Vera nezina, kāds būs operācijas iznākums un vai viņa varēs redzēt, kā aug viņas mazais dēls, bet nolemj cīnīties līdz pēdējam.
«Cilvēku valstība man debesīs» — tas ir vairāku žanru hibrīds: personīgā stāsta, klasiskās prozas par dabu un esejas. Stāsta centrā ir kustība kā process un ceļš: no slimības uz remisiju, no lemta laulības uz sevis izvēli, no ievainojamības uz iekšējā līdzsvara atgriešanos. Runājot par onkoloģisko slimību, Vera Bogdanova iekļauj savu pieredzi plašākā Krievijas vidējās joslas dabas kontekstā. Priežu meži, lauki, upe un vasarnīca kļūst par dzīvu atmiņu telpu, atgādinājumu par to, cik svarīgi ir novērtēt mums doto laiku.