Černobiļa, mana mīlestība

PSRS, 1987. gads. Divdesmit divus gadus vecās galvaspilsētas žurnālistes Nadeždas Petrenko dzīve un karjera būtu izveidojusies diezgan veiksmīgi, ja vien viņa nebūtu sastapusi Mīlestību — četrdesmit gadus veco inženieri-fiziku, precētu un «morāli nestabilu». Vladimirs devās uz Černobiļu, lai novērstu avārijas sekas, un Nadeja nolēma sekot viņam — neskatoties uz to, ka zaudēja visu: darbu, ģimeni, draugus… Vai tā bija īsta mīlestība — vai arī lielākā kļūda viņas dzīvē?

Autobiogrāfiskajā romānā-atmiņā cieši savijušies divi sižeti — nevaldāmās mīlestības hronika un tehnoloģiskās katastrofas stāsts. Bet galvenā uzmanība Zonā tiek pievērsta cilvēkiem — tiem, kas dzīvoja un strādāja ekstrēmās situācijās. Dzīvais un dziļi personīgais Nadeždas Petrenko stāsts, balstīts uz viņas dienasgrāmatu ierakstiem un žurnālistu piezīmēm, ir piepildīts ar daudziem sīkumiem un ikdienas detaļām par to sarežģīto laiku.