Attēls un simbols

"Patiesība pasaulē parādījās neapģērbta, bet simbolos un attēlos" - šie vārdi no apokrifiskā apustuļa Filipa Evaņģēlija nosaka simbolikas nozīmi kultūrā no senatnes līdz mūsdienām. Balstoties uz analoģijas un atbilstības likumiem, simbols izteica dievišķā, dabiskā un cilvēka eksistences plānu savstarpējo saistību. Simbola īpašība - īsi, bez tulkojuma izteikt dziļo jēgu pamatjēdzieniem par pasaules uzbūvi - jau sen ir pārvērtusi to par īpašu universālu reliģijas, rituāla, vizuālās mākslas un literatūras valodu. Grāmatā secīgi, no centra uz perifēriju, tiek atklāts simbolu jēga pasaules centrā, tempļa kā pasaules attēla, zemes un debesu pilsētas, Bībeles un keltu simbolika akmenim, svētajam Grālam, megalītiskajai kultūrai. Grāmatas mērķis ir atvieglot lasītājam orientēšanos simbolu pasaulē, iemācīt viņam patstāvīgi lasīt simbolisko nozīmi vēstures pieminekļos un mākslas darbos.