Lera atgriežas dzimtajā pilsētā uz vecmāmiņas bēru ceremoniju. Komunālā māja, kurā pagājuši viņas bērnības brīvdienas, sagaida ar kņadu, čīkstēšanu un neatlaidīgu soļošanu augšā… lai gan augšā jau sen neviens nedzīvo. Starp vecmāmiņas lietām Lera atrod kulonu ar brīdinājumu: "Neuzliec".
Mēģinot izprast šausmīgās pilsētas leģendas un savas jūtas, Lera saprot: vecmāmiņa slēpa kaut ko daudz briesmīgāku nekā nolietotās mājas sienas. Ar katru dienu Lera arvien dziļāk iegrimst noslēpumainā īpašumā, kur pagātne atdzīvojas, noslēpumi vairojas, bet loģika ir bezspēcīga.