Raganu takas

Vienā salnā bezdibenīgā naktī XX gadsimtā mazā taigas ciematā hantīšu mednieku vidū izskanēja vara zvaniņu skaņa. Tas bija kāzu karavāns no ziemeļu briežu pajūgiem, kas pārvietojās pa grūti pamanāmām takām no mājas uz māju. Bet kurā pagalmā tas iegriezīsies?

Vadītājs droši apstājās pie vecā Epiņa mājas. Šeit vēl pagājušajā gadā viesiem solīja dot par sievām jebkuru no viņa meitām. Tikai tēvs nevēlējās dot prom vecākās meitas – pašam vajadzīgas palīdzes saimniecībā.

Pēc ilgām pārliecināšanām viņi nonāca pie sarežģīta lēmuma: precēsies jaunākā meita – jaunā Kunuatēvija. Un jau nākamajā dienā viņi ielika meiteni ar pūru līgavas pajūgā, un kāzu karavāns devās ceļā.

Priekšā Kunuatēviju gaidīja pieaugušā dzīve svešā lielajā ģimenē, uzraudzībā piekasīgās vīramātes. Dzīve, kas virmo notikumiem, kā varenā barotāja Obja upe.