Lielo svēto saruna, kurā atklājas vienotā un mūžīgā reliģijas daba.
Pārliecība, ka cilvēcei ir tikai viena reliģija, nevis vairākas, ir ļoti dziļi iesakņojusies izglītotu cilvēku un zinātnieku prātos. Dvēseles reliģija ir mūžīga un nemainīga. Tomēr cilvēki rada dažādas ticības atbilstoši laikam, vietai un apstākļiem. Bet, tiklīdz cilvēks atsakās no savām materiālajām identifikācijām un aizspriedumiem, ļoti drīz viņa reliģija pārstāj būt sektantiska.
Šie mūžīgie temati, dziļi skarti divu svēto gudro sarunā un atklājot daudzdimensionālu skatījumu uz garīgo dzīvi, ņemot vērā ikdienas dzīvi, sociālo stāvokli, ģimenes dzīvi, pasaulīgo darbību, vēsturi un mūsdienu civilizāciju, tiek atklāti lasītājiem grāmatas «Džaiva-Dharma» lapās.