Dafnis un Hloja

Ganu no Grieķijas salas Lesbos atrod divus pamestus bērnus, zēnu un meiteni, kurus ņem audzināšanai un sauc attiecīgi par Dafni un Hloju. Izaugot, Dafnis un Hloja sāk ganīt savus audžuvecāku ganāmpulkus un drīz vien iemīlas viens otrā. Tīras un nevainīgas dvēseles nespēj uzreiz atpazīt šo gaišo sajūtu, taču tā piešķir jauniešiem spēku un palīdz atkārtoti ar godu iziet cauri viņu liktenim paredzētajiem pārbaudījumiem.

Praktiski aizmirsts viduslaikos, romāns «Dafnis un Hloja» atkal ieguva popularitāti Renesanses laikā un šobrīd tiek uzskatīts par atzītu antīkās literatūras pieminekli un ietilpst piecu kanonisko grieķu romānu skaitā. Grāmata vairākkārt ir ekranizēta un kalpojusi par pamatu operai un baletam.