Arhetips plastiskajās mākslās: semiotiska analīze

Šajā monogrāfijā pirmo reizi veikta semiotiskā analīze (semanalīze) arhetipam neverbālā valodā, izmantojot plastiskās mākslas piemēru kā alternatīvu psiholoģiskās analīzes (psihanalīzes) metodei, ko izstrādājuši Zigmunds Freids un Karls Gustavs Jungs 19. gadsimta beigās – 20. gadsimta sākumā. Termins "semanalīze" zinātniskajā apritē ieviesusi Jūlija Kristeva, lai pētītu tekstoloģijas principus verbālajā valodā.

Šajā kontekstā arhetips plastiskajās mākslās, kas attiecas uz neverbālo valodu, pirmo reizi tiek apskatīts ne tikai no psihanalīzes viedokļa, bet arī no semiotiskās analīzes viedokļa, kas ietver galvenokārt semantisko-metaforisko un simbolisko aspektu.

Arhetipa tēma plastiskajās mākslās ir fundamentāla nozīme mākslinieciskās kultūras, projektēšanas radošuma dažādās priekšmetu telpiskās vides jomās, kā arī mākslinieciskajā, arhitektūras un dizaina izglītībā.

Ņemot vērā, ka jēdziens «arhetips» sastāv no diviem vārdiem — «arhe» un «tips», kas veido noteiktu simbiozi, pirmo reizi tiek analizēts katrs no tiem atsevišķi, kas līdz šim plastiskajās mākslās nav ticis īstenots, ļaujot saprast to sinerģisko efektu kopējā izteiksmē. Monogrāfijā tiek apskatīta mēģinājums dekonstrukcijas arhetipa plastiskajās mākslās un tendence uz mūžīgu atgriešanos pie tā.

Grāmata ir paredzēta plašam lasītāju lokam, kā arī pasniedzējiem, doktorantiem, arhitektūras, mākslas un dizaina augstskolu studentiem, kā arī praktizējošiem arhitektiem, dizaineriem un māksliniekiem plastiskajās mākslās.