Kucēni

JAUNS ROMĀNS NO GADA NACIONĀLĀS LITERATŪRAS BALVAS «ROKOPIS GADS» LAUREĀTA PAR GRĀMATU «TERA». Pat nāvi var apmānīt… Skapī atrod mirušu meiteni, kura apgalvo, ka mirusī dzīvokļa saimniece burvējusi, un tādēļ nevarēs patiesi nomirt, kamēr nepārnesīs savu spēku. Stāsts par raganas,... dēmoniem, mirušajiem un Ziemassvētku svinībām, kas pavadītas kopā ar ģimeni. Jaunā 1998. gada priekšvakarā trīs brāļi — policists, bandīts un karavīrs — satiekas ne pie svētku galda, bet daudz drūmākā vidē: virtuvē blakus savas mātes zārkam. Tieši ar šo ainu sākas «Kucēni» — biedējoša ģimenes sāga. Maskavas dzīvoklī, kur katrs priekšmets glabā pagātnes atmiņas — no lēta alkohola smaržas līdz senām strīdiem, — brāļiem jāveic nakts modināšana. Viņu sarunas un atmiņas nav priecīgas: dominē vardarbība, vienaldzība un alkohols. Bet ikdienas drāma drīz iegūst citu mērogu: skapī brāļi atrod mirušu meiteni. Šausmīgā atraduma rezultātā notiks vēl šausmīgāks atklājums: meitene ir mirusi, bet ne pavisam… Un, kā šausmīgā pasakā, mirušajai mātei ir viens nosacījums brāļiem — kuru nevar izpildīt, un kuru nevar neizpildīt. Tumšs, ironisks un psiholoģiski precīzs romāns par ģimeni, kuru vieno ne mīlestība, bet nāve. «Mistiskais romāna elements nesagrauj reālismu — tieši pretēji, pastiprina izplūdušo robežu sajūtu starp dzīvi un nāvi, starp tagadni un pagātni. Melnais humors šeit nav šoka līdzeklis, bet veids, kā aprakstīt realitāti, kurā traģiskais un ikdienišķais pastāv kopā. Romāns — praktiski dabaszinātnisks novērojums par ģimeni, kur pagātne turpina noteikt tagadni. Bet kam citādi?» Natālija Fomina, žurnāliste, rakstniece, literārā kritiķe