Vinjlandija

Tomass Pinčons — līdzās Selindžeram, «lielais amerikāņu vientuļnieks», viens no lielākajiem pasaules literatūras XX un tagad arī XXI gadsimtā, pēc pirmajām publikācijām vienprātīgi atzīts par klasiku, kas ir līdzvērtīga Nabokovam, Džojsam un Borhesam. Pinčona varoņi tradicionāli ir apsēsti ar vispasaules sazvērestības un sociālās paranojas tēmām, meklējot slepenās vēstures atsperes. «Vinjlandija» iznāca ar milzīgu, gandrīz 20 gadu pārtraukumu pēc iepriekšējā Pinčona romāna, epohālā «Gravitācijas varā» (vēl pēc gandrīz 20 gadiem iznāca otrā grāmata «kalifornijas dilogijā» — «Iekšējais grēks»), un ar savu negaidīto skaidrību, tiešumu izteiksmē pārsteidza daudzus — bet gaidīšanas attaisnojās simtkārt. Šeit «ziedu bērni», kas izdzīvoja no brīvdomīgajiem 1960. gadiem līdz drūmajiem 1980. gadiem, turpina pretoties valsts apspiešanas mašīnai, mežainās Kalifornijas kalni slēpj garīgu patvērumu sievietēm-nindzām, bet Zoids Koless, bijušais taustiņinstrumentālists grupā «Korvēri», un viņa meita Prērija ir apsēsti ar leģendārās Frenezijas Vrats meklējumiem; Zoida sieva, Prērijas māte, — viņa pazuda pirms daudziem gadiem, un acīmredzot ne bez Birkas Vonda, federālā aģenta ar īpašām pilnvarām, līdzdalības…
Rudenī 2025. gadā Pols Tomass Andersons — viens no galvenajiem mūsdienu kinomākslas vīziju veidotājiem, režisors «Naktīs boogie stilā» un «Magnolijas», «Naftas» un «Meistara», jau pārnesis uz lielā ekrāna Pinčona romānu «Iekšējais grēks», — iznāk filma «Cīņa par cīņu» (galvenajās lomās Leonardo Di Kaprio, Benisio Del Toro, Šons Penns), brīva «Vinjlandijas» adaptācija.