Trešais šanss

Tu biji vienkāršs, nekas īpašs students, un divdesmit ar nedaudz nokļuvi zem kravas automašīnas. Bet tavs pelēkais eksistences veids kaut kā piesaistīja Viņa uzmanību. Starp aizmirstību un kalpošanu tu izvēlējies otro, divsimt gadu laikā godprātīgi un uzticīgi kalpojot Visaugstajam — lielam mīļotājam spēlēties ar cilvēku dzīvēm. Tev nebija ne mērķu, ne vēlmju — tikai kalpošana. Bet pēc otrās nāves kaut kas pārsprāga tavā galvā, un tu lūdzi atvaļinājumu. Lūdzi dot tev vienu dzīvi, kuru tu varēsi nodzīvot tā, kā pats to vēlēsies. Patstāvība mirstīgajiem vienmēr patikusi Viņam, un lūk, vienā koka mājā skan jauna dzimuša bērna raudas... Un garlaicīgi tev noteikti nebūs, Zolan.