Tūkstoš un viena Parīzes nakts noslēpums

Vēlu vakarā, garlaikojoties, piecas trakās sabiedriskās meitenes nolēma izdzert tēju kopā… ar pašu Sātanu. Velns neieradās uz viņu rituālo aicinājumu, un tad visizmisīgākā no sanākušajām, Žanna d’Armaljaks, piedāvāja nešķīstajam… sevi pašu. Uzreiz kalps paziņoja par markīza Sātana ierašanos. Neticams skaistulis, viņš izdzēra tasi tējas biedrībā ar nobijušām meitenēm un aizgāja, solot Žannai, ka katru pusnakti nāks pie viņas. Nav grūti uzminēt, ka markīzs savu solījumu izpildīja un pat pārsniedza, iemīloties kaprīzajā skaistulē…
Parīzes pusapgaismojums dzīvo un elpo ar kaislībām, un šādā atmosfērā plaukst tikai netikumi — vai tieši tāpēc velns parādījās tieši Parīzē 19. gadsimta beigās? Patiesībā, brīnišķīgo parīzieti uzvedība, kuru viņš rūpīgi pētīja tūkstoš un vienas nakts laikā, pat viņu pārsteidza…
Romāns, ko radījis franču rakstnieks Arsens Gussē, kuru Emīls Zola sauca par «vienu no lielajiem ozoliem romantiskajā mežā», šis romāns Krievijā guva milzīgu popularitāti. Tas tika uzrakstīts 1875. gadā, un Maskavā sāka pārdot jau 1877. gadā!