Manuils Solovejs. Ārsts un Talmudists padomju laikmetā

Stāsta centrā ir cilvēks, kurš dzīvoja no 1898. līdz 1985. gadam. Viņa liktenis savieno vairākas svarīgas tēmas: bērnība ebreju ciematā, mācības ješivās, darbs Botkina slimnīcā, dienests frontes ārstam un nodarbības ar Toru padomju laikmeta apstākļos. Krājums attiecas uz jūdaismu un reliģiju pētīšanu, taču neaprobežojas tikai ar reliģiskās dzīves vēsturi. Atmiņas parāda cilvēka ceļu, kurš apvienoja ārsta profesiju ar pastāvīgu Talmuda izpēti. Pētnieciskie materiāli papildina personīgo stāstu un atklāj viņa biogrāfijas un darbības apstākļus.