Mīlestība ar jūras garšu

«Mani sauc Jūlija, un šo vasaru es pavadīšu jūrā pie savas mammas. Mēs redzamies reti, jo mācos un dzīvoju Maskavā kopā ar vecmāmiņu un vectētiņu. Īsumā, tā ir gara stāsts… Tikai stacijā mani gaidīja nepatīkams pārsteigums. Vietā, lai mani satiktu... mamma, mani sagaidīja viņas «draugs», kurš, spriežot pēc visa, ir biežs viesis viņas mājās. Dīvaini cilvēki, kādu es sastapu pirmajā dienā, skatījās uz mani, neatraujot skatienu, it kā būtu redzējuši spoku. Noskaņojumu un pašcieņu paaugstina tikai pēkšņs simpātisks pielūdzējs, kurš vēl man dāvanas uz palodzes atstāj. Es gandrīz esmu pārliecināta, ka tas ir viņš, vairāk nav kam! Nu vai tad tas pats dīvainais cilvēks man tās slepeni nes? Un tā ir dīvaini, it kā es viņu jau būtu redzējusi iepriekš...»