Slāvu mīti un leģendas

Doktors filozofijas Jaromirs Slušņi — slovāku rakstnieks, publicists un pedagogs, kurš dzīvo Čehijas Republikā. Beidzis filozofijas fakultāti I. A. Komenka universitātē ar specializāciju arhīvu zinātnē (vēstures zinātnēs). Pēc universitātes beigšanas pasniedza Bratislavas un Prāgas universitātēs. Viņa izdevējdarbības pamatā ir sabiedrības cīņa ar dažādām noziedzības izpausmēm. Bet viņa interešu sfēra ir daudz plašāka. Sākot ar Slovākijas vēsturi no VIII līdz XXI gadsimtam, caur slepkavību vēsturi, dabas un tehniskajām katastrofām, sociālajiem skandāliem un beidzot ar svarīgām robežām vai notikumiem valstīs visā pasaulē.
Šodien mēs ar interesi iepazīstamies ar keltu un germāņu dievu nozīmi, interesējamies par šo ciltu mītiem, bet pret saviem slāvu dieviem izturamies pārsteidzoši auksti un vienaldzīgi. Iespējams, tas saistīts arī ar to, ka, pēc izplatītajiem uzskatiem, slāvu mīti nemaz nav pastāvējuši. Tomēr līdz pat šai dienai ir saglabājušies dažādi fragmenti senoslavu mitoloģijas, kas līdz mums nonākuši tautas dziesmās, tradīcijās un teikās. Grāmatā apkopotas senākās slāvu leģendas, kuras tika nodotas no mutes mutē, no paaudzes uz paaudzi, kad vēl mūsu senčiem nebija rakstības. Vēlāk mīti un teikas tika aizvietoti ar vēsturiskiem faktiem, un radās daudzas slāvu valstis, kas atstājušas pēdas pasaules vēsturē un ielikusi pamatus mūsu nākotnei.
Jaromirs Slušņi literārā formā apvienojis fragmentus, izkaisītus pa tautas dziesmām, paražām un pasakām, senoslavu mitoloģijā. Grāmata balstās uz seniem rakstiskiem avotiem, kas liecina par senāko slāvu dzīvi un, pamatojoties uz zināšanām par indoeiropiešu mītiem un iztēli, apraksta senatnīgās slāvu izpratnes par dievu un pasaules izcelsmi.
Grāmata "Slāvu mīti un leģendas" — tas ir ievads mūsu senču pasaulē tā sauktajai neitrālajai publikai.