Mācības grēkā

Pagātnē esmu veicis darbus, kuriem nav piedošanas. Izskatījās, ka veids, kā apvaldīt iekšējos dēmonus, ir atrasts: es kļuvu par priesteri. Tagad esmu tēvs Magnuss Fālks, katoļu internātskolas direktors. Tieksmes ir apvaldītas, un līdz nesenam laikam mani nevilināja skolnieces. Kamēr neparādījās Tinslija Konstantīna. Uzdrīkstīgā mantiniece izaicina katru noteikumu, katru manu pārliecību, pamodinot rūpīgi slēpto tumsu. Ar katru norādu, ar katru sodu es viņu kāroju arvien stiprāk. Klases telpā, manā mājā, pat pie altāra es viņu redzu un vēlos viņu bezgalīgi. Vienīgais pieskāriens - un viss, ko esmu sasniedzis, pārvērtīsies putekļos. Ticība. Izpirkšana. Dzīve. Bet vai tas kādreiz ir bijis šķērslis? Es alkstu viņas ciešanu, viņas sirds. Un viņa, šķiet, meklē grēka atziņu, kuru tikai es varu pasniegt.