Rihards Vāgners. Mīlestības leitmotīvs

Vāgnera ģēnijs ieņem vienu no pirmajām vietām pasaules mūzikas mantojumā, un viņa radošums veido veselu laikmetu mūzikas vēsturē. Tomēr ap viņu joprojām nerimstas strīdi. Vāgnera darbi vieniem izraisa fanātisku sajūsmu, citiem – noturīgu noraidījumu. Saksijas varas iestādes viņu vajāja par revolucionāro darbību, bet krievi pasūtīja viņam "Nacionālo himnu". Viņš saņēma milzīgas honorārus un bija patoloģisks parādnieks savas nevaldāmās mīlestības uz greznību dēļ. Komponists draudzējās ar krievu revolucionāru M. Bakuninu, Bavārijas karali Ludvigu II, filozofiem A. Šopenu un F. Nīči, radinājās ar F. Listu. Daudziem laikabiedriem Vāgners bija "izlaidības morāles" iemiesojums, ģimenes ligzdu iznīcinātājs, bet pats viņš patiesi mīlēja un atrada laimi ģimenes dzīvē bērnu un suņu lokā. Vāgneru dēvē par nacistu ideoloģijas Trešā reiha priekšgājēju un Hitlera iecienīto komponistu. Viņš uzstāja, ka mākslai jāietekmē sabiedrību morāli; viņa sižetu kodols bija humanistiskas idejas, kas sastapās tikai senajos mitos. Pēc viņa nāves pati viņa liktenis pārvērtās par mitu...