Dzīve bez galvas. Dzen, vai atkārtota acīmredzamā atklāšana

1961. gadā pie Duglasa Hārdinga nāca pieredze par viņa patieso dabu - viņš to nosauca par "bezgalvību". Tas, ko viņš uzskatīja par "sevi", pēkšņi pazuda kopā ar postošo pagātnes nastu. Ieguvās uztvere par visu, it kā pirmo reizi - tīra un nesamaitāta, atklājās skaistums, kas vienmēr bija šeit. Šī Vieta, nepareizi atzīta par aizņemtu ar galvu (pretēji tiešai uztverei), patiesībā ietver sevī visu Visumu.
Šajā dziļajā, spoži uzrakstītajā grāmatā tiek piedāvāts izpētīt šo Vietu - vispieejamāko, tuvāko un it kā labi zināmo, godīgu izpēti, kuras (pieejama ikvienam!) slēpj dārgumu krātuvi ar pārsteigumiem un neiedomājamiem brīnumiem.