Mazās traģēdijas

Drāmu miniatūru cikls «Mazās traģēdijas» tika uzrakstīts A. S. Puškina 1830. gada rudenī, kad dzejnieks vairākus mēnešus pavadīja savā īpašumā Boldinā holeras karantīnas laikā.

Šie darbi — ne tikai vēsturiskas žanra ainas, bet arī līdzības par cilvēka vājībām un netikumiem: skaudību, alkatību, nodevību, vienaldzību, — un par to, kas var izraisīt morālo likumu pārkāpšanu. Nav brīnums, ka Anna Ahmatova rakstīja, ka nevienā no pasaules dzejas radījumiem biedējošie morāles jautājumi nav uzdoti tik asi.
Slavenais Sanktpēterburgas mākslinieks Vladimirs Nenovs radoši pārdomāja lielā dzejnieka mantojumu un piedāvāja mums savu redzējumu par sižetu un tā varoņiem.

Četri kanoniskie darbi, kas veido ciklu «Mazās traģēdijas», ir papildināti ar nepabeigtajiem Puškina etīdēm — stāstu «Ēģiptes naktis» un «Aina no Fausta».