Cigānu pasakas

Ienirstiet unikālajā cigānu folklorā, kur kalnu virsotnēs sēž skaistās kešalijas – miglu karaļa meitas – un apbur ar savu skatienu garāmgājējus. Tur dzīvo arī zeltainmatainās urmas – burvīgas fejas, dienā viņas dejo un izklaidējas savās pilīs, bet naktī nolaižas no kalniem, lai noteiktu jaundzimušo likteni.

Dziļo upju dibenā slēpjas ļaunie nivaši – ūdens gari ar ugunīgi sarkaniem matiem, garu bārdu un zirga kājām. Nav lielākas prieka nivašiem, kā noķert cilvēku, izņemt dvēseli un ielikt to podā.
Krājumā iekļautas ticējumi un cigānu pasakas, ko savācis Nikolajs Albertovičs Kuns (1877 – 1940) – pazīstamo grāmatu "Senās Grieķijas leģendas un mīti", "Afrikas tautu pasakas" autors. Tekstu papildina L. M. Aleksejevskas ilustrācijas, kas bija iekļautas 1922. gada izdevumā.