Cilvēki no Bilbao piedzimst, kur vēlas

Marijas, Bilbao emigrantu meitas, bērnība pagāja Parīzes teātra Mišodjēra aizkulisēs, starp aktieriem, kostīmiem un dekorācijām: viņas tēvs Hūlians — basku ar sprādzienbīstamu raksturu, ieroču kolekciju un alkohola atkarību — šeit strādā kā glabātājs, bet māte Viktorija — kādreiz neatvairāma galisiešu sieviete, kas vīra dusmu uzplūdos sastopama ar paklausīgu klusēšanu — ir tīrītāja. Augot, Marija attālinās no ģimenes, mācās par kinorežisoru, iemīlas, veido karjeru — kopumā dzīvo savu dzīvi. Līdz nejauši uzzina, ka šī dzīve ir balstīta uz meliem, un Viktorijai un Hūlianam ir viens liels noslēpums. Meklējot patiesību, Marija atgriežas Basku zemē, iegrimst sarežģītajās korupcijas shēmās pēc Franko laika, pilnībā pārdomā attiecības ar vecākiem un nolemj pastāstīt savu stāstu neparastā veidā kinomāksliniekam — uzrakstot romānu, kurā veiklas montāžas pārejas pārvietos lasītāju no zvejnieku ciemata Galisijā uz bīstamajām Bilbao apkaimēm; no jezuītu patversmes nabagiem uz bohemas bāriem Parīzē; no teātra skatuves, kur izspēlē bulvāru komēdijas, uz asiņainās koridas arēnu.
Marijas Larrēa debijas romāns, balstīts uz viņas ģimenes stāstu, ir saņēmis vairākas franču un spāņu literārās balvas, tostarp Prix du Premier Roman un Prix Roman France Televisions. Pēc grāmatas tika iestudēts monodrāma ar Berēnisi Bežo.