Šie trīs īsie vārdi

Es esmu foršs puisis. Un visvairāk man patīk izklaidēties. "Dzīvo mirklī" — mana kredo. Nekādu drāmu. Nekādu aizvainojumu. Tikai vecais labs prieks. Kā tajā naktī bārā, kad svinēju savu dzimšanas dienu. Dzērieni plūda kā upe. Visi runāja savā starpā. Un kad bārā iegāja viņa — vispievilcīgākā meitene, kādu vien var iedomāties, — mans saprāts momentāli padevās. Viņa pilnībā ieguva manu uzmanību, un mani nevarēja apstādināt. Galu galā es uz viņu skatījos jau pirms pāris gadiem — mūsu pirmās tikšanās dienā. Mēs pavadījām labāko nakti kopā. Es joprojām spilgti atceros viņas lūpu garšu: laimu un bīstamību. Un no rīta viss atgriezās savās vietās. Izklaidējāmies, un pietiek. Viņai ir sava dzīve, bet man — sava. Nekādu aizvainojumu, nekas personīgs. Ja vien tā kārdinošā skaistule nebūtu palikusi stāvoklī no manis. Ja vien viņa nebūtu mana komandas biedra māsa. Un, starp citu, arī labākā drauga. Izskatās, ka šoreiz es nopietni esmu kļūdījies…