Mēness stāvvietas

Saules un Mēness vērošana, kas pārvietojas pa debesu apvārsni, ir, bez šaubām, visvecākā astronomisko novērojumu forma. Bet, neskatoties uz to, ka galvenais debesu ķermenis, siltuma un gaismas avots cilvēkam ir Saule, galvenā uzmanība senākajiem astronomiem un astrologiem bija pievērsta Mēnesim. Un tas ir saprotams. Galu galā Saule nemaina savu formu un gandrīz nemaina izmērus, tā vienmēr paliek aklinošs disks, kas neļauj redzēt uz tās fona praktiski nevienu debesu orientieri. Savukārt Mēness. No dienas uz dienu (precīzāk, no nakts uz nakti) tas pieaug gaismā, pārejot cauri visām fāzēm, no plāna sirpja līdz pilnam diskam, un pēc tam sāk samazināties, līdz pilnībā izzūd saules stariem tuvu jaunam mēnesim.