Kārdinātājs

Silvija nekad nebūtu domājusi, ka muļķīgā ballīte var apgriezt pasauli kājām gaisā. Nekad arī nevarēja iedomāties, ka joks izteikts vārds stingri saistīs mani ar viņu. Ar to nolādēto dēmonu, kas ieradies šajā pasaulē, lai piepildītu dažas manas vēlmes. Tikai ar... katru dienu es arvien skaidrāk saprotu: tas ir viņš, kurš nosaka noteikumus. Tas ir viņš, kurš liek man pēc tiem spēlēt. Un tas ir viņš, kurš pieradinājis mani pie domas, ka es nemaz neesmu pret. Mirstīgie ir pārliecināti, ka vienmēr atradīs caurumu līgumā un iznāks no tā sausi. Un kas es esmu, lai viņus viltu? Mazā Silvija izsauca mani šajā pasaulē un tagad pieder man. Jautājums ir tikai par to, cik ilgi viņa izturēs un cik jautri man būs. Un es ceru, ka viņa nav pretī kārtīgi izklaidēties, jo es viņai neatstāšu izvēli. Viņa ir lemta.