No filozofijas uz prozu. Agrīnais Pasternaks

Jaunībā Pasternaks izrādīja dziļu interesi par filozofiju, un, jo īpaši, par neokantismu. Elenas Glazovas grāmata ir pirmais visaptverošais pētījums, kas veltīts šo nodarbju ietekmei uz rakstnieka agrīno prozu. Autore drosmīgi pārskata R. Jakobsona ideju par Pasternaka dominējošo metonimiskumu un parāda, kā, atspoguļojot rakstnieka filozofiskās zināšanas, metaforas veido semantisku tīklu viņa prozā — tas izpaužas rūpīgā laika un telpas, gaismas un tumsas, galīgā un bezgalīgā attēlu veidošanā. Filozofiskās idejas pārvēršas pasaules uztveres veidos, izsmalcinātā impresionistiskā pašrefleksijā, kas izceļ Pasternaku starp viņa laikabiedriem — simbolistiem, akmeistiem un futuristiem. Apvienojot filoloģiskā analīzes detaļas un filozofiskā vispārinājuma sistēmiskumu, šis pētījums ir veltīts visiem lasītājiem, kuri interesējas par integratīvu pieeju Pasternaka radošumam un intelektuāli mākslinieciskajiem meklējumiem viņa laikmetā.