Klarks un Diviģija

Čikāga, 1944. gads. Divdesmitgadīgā Aki un viņas vecāki tikko tika atbrīvoti no Manzanar nometnes, kur viņus turēja pēc Japānas uzbrukuma Pērle Hārbora laikā kopā ar tūkstošiem citu amerikāņu japāņu izcelsmes. Ikō ģimene bija spiesta pamest Kaliforniju, kas bija kļuvusi par viņu mājām, un doties uz Čikāgu, kur pāris mēnešus pirms tam bija pārcēlusies Aki vecākā māsa Roza. Bet tieši pirms viņu ierašanās Roza traģiski gāja bojā zem metro vilciena riteņiem. Varas iestādes uzskata, ka tas bija pašnāvība, bet Aki netic, ka viņas stiprā un vienmēr optimistiskā māsa ir izdarījusi pašnāvību. Intuīcija viņai saka, ka šajā stāstā ir daudz noslēpumu, un Aki saprot, ka tikai viņai būs jātiek pie patiesības.